Kuldīga atrodas Kurzemes centrā, 150 km no Rīgas, 100 km no Liepājas un 50 km no Ventspils.

Kultūrvēsturiskais mantojums ir neatņemama Kuldīgas pilsētas sastāvdaļa.  Pateicoties bagātīgajam kultūras mantojumam, 2011. gada 25. februārī  „Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā” tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. 2007. gadā „Kuldīgas pilsēta Ventas senlejā” atzīta par Eiropas izcilāko tūristu galamērķi, savukārt 2008. gadā Kuldīgas pilsētas vēsturiskajam centram tika piešķirta Eiropas mantojuma zīme.

Kuldīgas pilsētas vēsturiskais centrs un apbūve vērtējama kopā ar unikālo dabas ainavu. Pilsētas vēsturiskā apbūve un daba veido neatkārtojamu vienotu ansambli, kādam līdzīga nav ne vien Latvijā, bet arī cituviet Eiropā.

Vēsturiski Ventas upe un Ventas ūdenskritums ir ieņēmuši nozīmīgu lomu Kuldīgas pilsētas attīstībā. Pasaules mantojumā iekļauti objekti, kuri ģeogrāfiski ir saistīti ar Ventas ieleju: Kuldīgas vecpilsēta, Kuldīgas pils uzkalns, Kuldīgas pils un Ventas kanāls.

 

KULDĪGAS VĒSTURE FAKTOS

1242. gads           

Kuldīga pirmo reizi minēta rakstos.

1355. gads           

Pilsētai piešķir ģerboni ar Svētās Katrīnas attēlu.

1368. gads           

Kuldīga pirmo reizi minēta dokumentos Hanzas savienības sastāvā. No Kuldīgas pa Hanzas ceļiem ved Ventas zušus, lašus, nēģus u.c. zivis. Tirgojas arī ar labību, ādām, liniem un kokmateriāliem.

1596. gads           

Kuldīga kļūst par Kurzemes hercoga rezidences pilsētu un no 1596. līdz 1616. gadam ir arī Kurzemes galvaspilsēta.

1610. gads           

Kuldīgā dzimis hercogs Jēkabs.

1615. gads           

Pali sagrauj tiltu, radot pilsētai lielus zaudējumus. Pilsētā izceļas ugunsgrēks, kas noposta lielāko daļu koka apbūves.

Hercogs Jēkabs muižas zemniekus norīko zivju ķeramo taču uzstādīšanai pie rumbas. Ar tādu paņēmienu dienā varēja saķert 80 – 100 lašu, kas tika nogādāti Jelgavā galma vajadzībām. Šādu zivju ķeršanas metodi lietoja trīs gadsimtus, līdz pat 20. gs. 30. gadiem.

1750. gads           

Tiek nojaukta pils, akmeņus izmanto pilsētas namu celtniecībai.

1874. gads           

Kuldīga iegūst jaunu tiltu pār Ventu.

1878. gads           

Nodibina sērkociņu fabriku „Vulkāns”. Šajā laikā sāk veidoties nelieli rūpniecības uzņēmumi, daži no tiem pārtop par fabrikām ar vairāk nekā 100 strādniekiem. Kuldīgā ražo dažādas preces: adatas, cigārus, ziepes, degvīnu, liķieri un minerālūdeni.

1980. gads           

Tiek atjaunota Hanzas pilsētu savienība, ko nodēvē par Jauno laiku Hanzu. Kuldīga Jauno laiku Hanzas dienās regulāri piedalās kopš 1994. gada.

2007. gads           

Kuldīga Ventas senlejā iegūst starptautisko titulu „Eiropas izcilākais tūristu galamērķis”.

2008. gads           

Pilsētas vēsturiskajam centram piešķir Eiropas mantojuma zīmi. Kuldīga šim titulam tika izvēlēta, jo vecpilsēta ar 17. – 18. gs. koka māju apbūvi ir viens no unikālākajiem tāda veida ansambļiem Latvijā.

2009. – 2010. gads            

Restaurē Kuldīgas kultūrvēsturisko objektu – seno ķieģeļu velvju tiltu.

2013. gads           

Kuldīgas restaurācijas centram piešķirta ES balva kultūras mantojumam – “Europa Nostra”.