Piektdien,  27. aprīlī, plkst. 17.00 Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā, Pils ielā 2,  atklās izstādi “Starp diviem ezeriem”, kurā apkopotas atsevišķas performances mākslas norises Latvijā, aptverot laika posmu no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem līdz pat mūsdienām. Izstāde būs apskatāma no 28. aprīļa līdz  8. jūnijam.

Lai skatītājiem sniegtu vispusīgāku ieskatu šī mākslas veida specifikā, ekspozīcijā būs skatāmi performances dokumentējoši video un foto materiāli, kā arī pašu mākslinieku rakstīti mākslinieciskos procesus skaidrojoši teksti. Izstādē piedalās Artis Gulbis, Raimonds Kalējs, Armands Grundulis, Justīne Lūce, Edmunds Lūcis, Edgars Mucenieks, Laura Feldberga, Simona Orinska, Modris Tenisons, Kristaps Ģelzis un Anša Rūtentāla Kustības teātris.

Performance līdzīgi dinamiski plūstošai upei savās izpausmēs vieno divus autonomus mākslu veidus – vizuālo un skatuves mākslas, kas gluži kā mūžseni ezeri iemieso sevī neskaitāmas un laika dimensijā mainīgas īpatnības. Teātris un deja, glezniecība, tēlniecība, literatūra un dzeja, daba un cilvēka ķermenis sniedz neierobežotu izteiksmes līdzekļu arsenālu, lai kustībā rastu komunikāciju ar skatītāju, atdzīvinot no tradicionālo mediju dokumentāli fiksējošā stinguma vēstījumus, kuri neatkarīgi no to konteksta ir mākslinieka izspēlēti auditorijas priekšā, nostādot klātbūtni un ekspresivitāti kā galvenos nosacījumus piedāvātajai saspēlei un nereti provocējošam aicinājumam iesaistīties.

Visprecīzāk performances kā mākslas veida būtību skaidrojis mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš: “Viens no nemitīgiem kārdinājumiem ir iziešana ārpus mākslas robežām vai, kā atturīgi formulē mākslas vēsture, šo robežu pārbaudīšana, pārvarot par nedzīvām uzskatītas tradīcijas, “dekonstruējot” vecās kultūras formas, kā to sāka jau M.Dišāns un dadaisti, darbojoties “plaisā starp mākslu un dzīvi”, kā to aktīvi piekopa avangards jau kopš 60. gadiem, atsakoties no mākslas kā objekta un tirgus preces, kā to gribēja radikālākie konceptuālisti, epatējot publiku, kā to darīja daudzi un dažādi mākslas skandālisti. Vilināti bija arī “dzīvās mākslas” – performances un body art veidotāji, kuri kā plašs virziens pārņēma Rietumu mākslas dzīves skatuvi 70.un 80.gados, izaugot no 60.gadu hepeningiem, eksperimentālās mūzikas, dejas, avangarda teātra, protams, statiskām vizuālām mākslām un konceptuālistu domāšanas.”